Mūsdienu datu centru enerģētiskais pamats: patiesība par “100% zaļo” enerģiju
Pēdējos gados arvien vairāk tehnoloģiju uzņēmumu apgalvo, ka to datu centri tiek pilnībā darbināti ar zaļo enerģiju. Tomēr 2025. gadā šī tēma kļuvusi par plašu diskusiju objektu, jo aiz frāzes “100% zaļš” slēpjas sarežģīta realitāte. Pasaules pieprasījums pēc skaitļošanas jaudas, ko veicina mākslīgā intelekta attīstība, mākoņpakalpojumi un lielo datu apstrāde, aug tādā tempā, ko ir grūti nodrošināt tikai ar atjaunojamiem energoresursiem. Ir vērts aplūkot, kāds patiesībā ir datu centru enerģētiskais mikss un kādi izaicinājumi stāv ceļā uz patiesu oglekļa neitralitāti.
Pašreizējais enerģijas patēriņa stāvoklis datu centros
Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumiem, 2025. gadā datu centri patērē aptuveni 4% no globālā elektroenerģijas patēriņa. Šo pieaugumu lielā mērā izraisa arvien lielāks pakalpojumu skaits, kas balstīti uz mākslīgo intelektu un augstas izšķirtspējas straumēšanas tehnoloģijām. Lai gan daudzi uzņēmumi deklarē pilnīgu elektroapgādi no AER, praksē tas bieži nozīmē enerģijas sertifikātu (REC) vai PPA līgumu iegādi, kas ne vienmēr nodrošina reālu zaļās enerģijas piegādi tīklā reāllaikā.
Problēmu rada arī datu centru ģeogrāfiskais izvietojums. Reģionos, kur atjaunojamās enerģijas pieejamība ir ierobežota, joprojām tiek izmantoti tradicionālie avoti, piemēram, gāzes vai ogļu elektrostacijas. Uzņēmumi izmanto tā saukto “gada bilancēšanu”, kas ļauj deklarēt zaļo enerģiju, balstoties uz vidējiem datiem, lai gan noteiktos brīžos tiek izmantota enerģija no fosilajiem resursiem.
Rezultātā “100% zaļā” enerģija daudzos gadījumos nozīmē kompensācijas stratēģiju, nevis nepārtrauktu darbību tikai ar AER. Tas rada jautājumus par komunikācijas caurspīdīgumu un šo deklarāciju reālo ietekmi uz vidi.
Faktiskie enerģijas avoti nozarē
Praksē datu centru enerģētiskais mikss 2025. gadā ir dažāds. Aptuveni 45% enerģijas nāk no atjaunojamiem avotiem, piemēram, vēja parkiem, saules paneļiem un hidroelektrostacijām. Pārējais nāk no dabasgāzes, oglēm un kodolenerģijas. Lielu nozīmi ieņem kodolenerģija, īpaši valstīs, kur tā ir stabils un zemu emisiju avots.
Uzņēmumi iegulda enerģijas uzkrāšanas sistēmās un viedās pārvaldības tehnoloģijās, lai maksimāli palielinātu AER izmantošanu reāllaikā. Neskatoties uz to, pilnīga atkarības izbeigšana no tradicionālajiem avotiem šobrīd ir tehnoloģiski un ekonomiski sarežģīta.
Daži uzņēmumi ievieš savas vēja un saules mikroelektrostacijas netālu no datu centriem, taču to jauda ir ierobežota laika apstākļu un zemes pieejamības dēļ. Tāpēc tiek uzturēti rezerves savienojumi ar fosilo resursu bāzētajiem tīkliem.
Tehnoloģiskie un vides izaicinājumi
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nepietiekami attīstīta enerģijas uzkrāšanas infrastruktūra. Lai gan litija jonu baterijas un saspiestā gaisa uzkrāšanas sistēmas kļūst arvien efektīvākas, to apjoms vēl neļauj pilnībā nodrošināt datu centru darbību periodos, kad AER ražošana apstājas.
Vēl viens izaicinājums ir dzesēšana. 2025. gadā šķidruma, iegremdēšanas un ārējā gaisa dzesēšanas tehnoloģijas ir kļuvušas par standartu modernās iekārtās, tomēr tās joprojām patērē ievērojamu enerģijas daudzumu. Uzņēmumi cenšas samazināt patēriņu, optimizējot procesus un izmantojot mākslīgo intelektu temperatūras regulēšanai serveru telpās.
Nevar ignorēt arī ietekmi uz vietējo vidi. Vēja vai saules parku būvniecība datu centru tuvumā var izraisīt konfliktus ar vietējām kopienām, bet bateriju ražošana prasa retzemju metālus, kuru ieguvei ir savs ekoloģiskais nospiedums.
Jauni risinājumi perspektīvā
Nozarē arvien lielāku interesi izraisa ūdeņraža tehnoloģijas kā avārijas un pamatapgādes avots. Elektrolīzeri, kas darbināti ar AER, var ražot “zaļo ūdeņradi”, kuru pēc tam izmanto kurināmā elementi datu centros.
Arī mazo modulāro reaktoru (SMR) attīstība var mainīt situāciju, nodrošinot stabilu un zemu emisiju enerģijas avotu. Vairāki pilotprojekti ASV, Kanādā un Eiropā paredz SMR izmantošanu lieliem skaitļošanas kompleksiem.
Nākamajā desmitgadē eksperti prognozē lielāku malu skaitļošanas (edge computing) izmantošanu, kas ļaus izkliedēt infrastruktūru un mazināt vienas vietas enerģijas pieprasījuma koncentrāciju.
“Zaļās” enerģijas deklarāciju caurspīdīgums un ticamība
2025. gadā nevalstiskās organizācijas un regulatori arvien biežāk pieprasa, lai tehnoloģiju uzņēmumi atklātu enerģijas patēriņa datus pa stundām, ne tikai gada griezumā. Tas palīdzētu noteikt, vai “100% zaļās” deklarācijas patiešām atspoguļo reālo elektroapgādi konkrētajos brīžos.
Parādās arī neatkarīgi sertifikāti, kas vērtē AER izmantošanas līmeni režīmā 24/7. Šādas iniciatīvas, piemēram, “24/7 Carbon-Free Energy Compact”, kļūst populāras uzņēmumu vidū, kuri vēlas apstiprināt savu ticamību.
Turklāt arvien lielāku nozīmi ieņem ESG (Environmental, Social, Governance) ziņošana, kas prasa detalizētus datus par oglekļa pēdu, enerģijas patēriņu un tās samazināšanas pasākumiem. Daudziem investoriem tas ir izšķirošs sadarbības kritērijs.
Patērētāju un tirgus loma
Pieaug spiediens no biznesa un individuālajiem klientiem. Izvēloties mākoņpakalpojumu vai hostinga pakalpojumu sniedzējus, arvien vairāk uzņēmumu vadās pēc ilgtspējas kritērijiem, sagaidot reālus soļus, nevis tikai mārketinga saukļus.
Tirgus reaģē uz šīm prasībām, veicinot risinājumus, kas ļauj klientiem reāllaikā uzraudzīt savu pakalpojumu oglekļa pēdu. Tas savukārt liek piegādātājiem būt caurspīdīgākiem un ieguldīt patiesi zaļajā enerģijā.
Galu galā “100% zaļo” datu centru nākotne būs atkarīga no tā, vai deklarācijas tiks apstiprinātas ar reālām infrastruktūras, tehnoloģiskām un normatīvām izmaiņām, kas ļaus pilnībā atteikties no fosilajiem resursiem.
